Dārzkopja marts
Dārza darbi. Marts
Pelnu pelēks un mākoņains bija aizgājušais februāris. Cerams, ka marts atnāks ar saulainākām un pavasarim piedienīgākām dienām, kad saulei paceļoties augstāk virs horizonta, iesils ne tikai gaiss, bet arī saule reiz beigs kautrīgi slēpties aiz mākoņiem. Sausākās vietās jau pamazām var ķerties pie āra darbiem, taču kā katru gadu, galvenie jaunās sezonas darbi veicami iekštelpās – jāgādā par puķu un dārzeņu stādiem, ko pavasara beigās izstādīt dārzos un siltumnīcās, un jāmodina ziemas guļā noliktās sīpolpuķes un gumpuķes.
Dārzkopja februāris
Ilustrācija no Karela Čapeka grāmatas "Dārzkopja gads"
Karels ČapeksFebruārī dārzkopis turpina janvārī pasāktos darbus, tas ir, galvenokārt rūpējas par laiku. Jūs jau zināt, ka februāris ir bīstams mēnesis, kas apdraud dārzkopi ar pliksalu, sauli, mitrumu, sausumu un vējiem. Šis visīsākais mēnesis – šis pusperētais, papildināmais un vispār nesolīdais mēnesis – atšķiras no pārējiem ar saviem ļaunprātīgajiem niķiem, tāpēc turiet acis vaļā!
... Nākamais sezonas darbs februārī ir pirmo pavasara pazīmju uzmanīšana. Tās ir šādas:
1. Krokusi, kas izslejas zālē kā druknas piebriedušas čiekuriņu smailes; kādā jaukā dienā šis čiekuriņš pārsprāgst un pārvēršas par skaistu zaļu lapu pušķīti. (...)
2. Dārzkopības cenrāži, ko atnes pastnieks. Kaut gan ikviens dārzkopis tos zina no galvas(...), viņš tomēr vērīgi pārlasīs visu no Acaena līdz Wahlenbergia vai Yucca, izcīnīdams klusībā grūtu cīņu ar tieksmi vēl kaut ko pasūtīt.
3. Nākamais pavasara vēstnesis ir sniegpulkstenītes(...) Dažreiz tās uzzied jau februāra sākumā, un es jums galvoju, ka nekādas uzvaras palmas, nekādi atzīšanas koki vai slavas lauri nav skaistāki par šo balto, glezno kausiņu, kas balganā kātiņā līgojas slapjdraņķīgajā februāra vējā.
4. Nemaldīga pavasara pazīme ir arī kaimiņi. Līdzko tie saskrien savos dārziņos ar lāpstām un kapļiem, šķērēm un lūkiem, ar kaļķi koku stumbriem un visādiem pulveriem augsnei, tā pieredzējis dārzkopis tūliņ saprot, ka pavasaris tuvojas.
Dārza darbi. Februāris
Februāris ir mēnesis, kad dabā viss ir par soli tuvāk pavasarim. Dienas stiepjas garumā un arī saule pie debess redzama biežāk. Pamazām sāk dilt sniega sega, dzirdama satraukta putnu čivināšana un pirmās pavasara dziesmas. Taču tikpat negaidīti var sagriezties putenis, vai pēc kārtīga atkušņa uznākt visai bargs sals. Dārzā darāmā vēl ir visai maz, taču ir īstais brīdis aptaigāt visu teritoriju un palūkoties, kā pagājuši ziemas iepriekšējie mēneši, kā arī vēlreiz apdomāt visus jaunajai sezonai iecerētos darbus.
Košumdārzā
Košumdārzā veicamie darbi atkarīgi no laika apstākļiem. Ja daudz sniega, to no dekoratīvo un augļu koku un krūmu zariem nopurina. Ja nav sala, sāk apgriezt vasarzaļos krūmus, kas zied sakot no jūnija līdz rudenim – Japānas spirejas, klinšrozītes u.c. Uzsāk dekoratīvo vasarzaļo lapu koku kārtējo atjaunojošo apgriešanu – izgriež nokaltušos, bojātos un aizlūzušos zarus, vājos dzinumus, veido vainagu. To nedara, ja saglabājas liels sals.
Darbi dārzā. Janvāris.
Dārza darbi. Decembris.
Dārza darbi. Novembris.
Silts
vai auksts, slapjš vai sauss, novembris vienmēr ir bijis gada
drūmākais mēnesis. Dienas tik pelēkas, apmākušās, nereti
līst, laiks drēgns un nemīlīgs. Arī krāšņo rudens lapu parāde
novembrī ir beigusies, un tās, košumu zaudējušas, zemē sakritušas,
lēnām pārvēršas brūnā, slapjā masā. Dienas sarāvušās īsākas, un
laika, ko pavadīt dārzā, ir arvien mazāk. Bet tas nekas, jo darbu
dārzā vairs nav daudz, palikuši vien sakopšanas darbi, kā arī tas,
kas nav paspēts izdarīt oktobrī. Dārza darbi. Oktobris.
Laika
vērotāji teic, ja oktobris atnāk ar siltu laiku, tad tas aukstu
laiku aiziet, tāpēc jāpaspēj visus dārza darbus paveikt savlaicīgi,
lai, aukstumam sākoties, dārzs un tā iemītnieki būtu
sagatavojušies. Darboties dārzā ir patīkami, jo ik pa brīdim kāds
no dārza augiem pārsteidz ar lapojuma krāsu, sēklu pogaļu formu vai
vēlīnu ziedu, sīkputniņi uztaisa traci cīnoties par saulespuķu
sēklām, bet rudens saule iezīmē neparastus rakstus uz koku
stumbriem, sarkstošajās un dzeltējošajās lapotnēs.
Dārza darbi. Septembris
Septembris
atnāk ar viegli violetajiem viršu ziediem. Mežā sārtojas brūkleņu
vaigi un degunus rāda rudens sēnes. Bērniem sākas skolas laiks, bet
dārzniekiem ir ražas laiks sakņu dārzā. Septembra siltajās un
saulainajās dienās liekas – vēl ir vasara, bet drēgnie vakari ātri
vien atgadina – ir atnācis rudens. Arī migla, vēsā un
bagatīgā rasa, kas nepazūd līdz pusdienlaikam, liek meklēt dārza
darbiem gumijas zābakus.
Dārza darbi. Augusts.
Vasaras
pēdējais mēnesis augusts var atnest dažādus laika apstākļus.
Vienugad tas ir tikpat karsts un tveicīgs kā jūlijs, citugad
liekas, ka līdz ar augustu atnācis rudens. Tik vēss un lietains tas
ir. Taču neatkarīgi no laika apstākļiem, sākoties augustam, dārzā
parādās vairāk rūpju – gan ražu novācot, gan par jaunu ražu
domājot. Līdz ar augustu sākas cikls, kad pakāpeniski sākam
gatavoties ziemai un arī nākamajai sezonai.Dārza darbi. Jūlijs.
Dārza darbi. Jūnijs
Runā,
ka, lai kaimiņi neapsmietu un dziesmās neapdziedātu, lai droši
varētu līgot un dziesmās tieši kaimiņus “uz zoba pavilkt”, visi
dārza darbi jūnijā ir paveicami līdz vasaras saulgriežiem. Šai ziņā
teicējiem taisnība. Ne tikai tāpēc, ka vispirms darbi padarāmi un
tad svētki svinami, bet arī tāpēc, ka pēc vasaras saulgriežiem
pierimst trakais augšanas spars un ziedēšanas reibums, un
negausīgo stiepšanos pretim saulei nomaina briešana resnumā un
plešanās platumā. Un tad, ja līdz Jāņiem visi lielie dārza darbi
apdarīti, var nedaudz atslābt, paturot prātā vien trīs lietas
– zāle, nezāle un kukaiņi.
Dārza darbi. Maijs
Šķiet,
ka neviens mēnesis nevar lepoties ar tādu zaļās un baltās krāsas
toņu bagātību kā maijs. Vai liels koks vai vissīkākā zālīte, tie
plaukst ar unikālu tieši sev raksturīgu zaļo lapu toni, koki
un krūmi lepojas ar nebeidzamu sniega baltu un balti dzeltensārtu
ziedu pārbagātību. Maijs gluži kā burvis izstiepis dienas garumā,
vakarus un rītus putnu dziesmām pielējis, rūpējas, lai
ikkatrs brīvs brīdis būtu pagalmā un dārzā pavadāms – ne tik vien
priecājoties par jauniem ziediem, bet arī čakli, jo čakli
strādājot. Un, ja nu tomēr viss dārzs ir sakopts, visas sēklas un
stādi zemē saguldīti, maijs pagriež kažoku uz otru pusi, un
pārsteidz mūs ar salnām. Nav otra tāda mēneša gadā, kas būtu tik
daudziem dārzā paveicamiem darbiem piepildīts kā maijs, bet šķiet
nav arī otra tāda mēneša, kuri tik ļoti gribētos pavadīt ārā. Kaut
vai krāsu, skaņu un smaržu dēļ.Dārza darbi. Aprīlis
Aprīlis
ir mēnesis, kad saule pie debesīm uzkavējas arvien vairāk, atklājot
skatienam ne tikai pirmo zaļumu un pavasara ziedus, bet arī ziemas
sanestās drazas, sala un laika apstākļu radītos postījumus.
Tāpēc izsenis aprīlis ir laiks, kad ieviešam kārtību mājā,
sētā un dārzā. Kad viss ir sakopts, tad ir laiks jaunu dobju
veidošanai, augļu koku stādīšanai, agro dārzeņu un izturīgāko
vasaras puķu sēšanai.
Košumdārzā
Ja dārzā vēl saglabājies sniegs, tad seko, lai tas nepaliek kaudzēs vai strauji kustot neveido plūdus un lielas peļķes. Ilgi vienā vietā stāvošs ūdens nepatiks nedz košumkrūmiem, nedz ziemcietēm, nedz rozēm. Arī zālienam ilgi stāvošas peļķes var radīt vien nepatikšanas. Tāpēc, ja nepieciešams, gādā par liekā ūdens novadīšanu.
Dārzkopja decembris
Pats dārzkopis ziemā pārziemo zem stikla, apkurinātā telpā, ieracis līdz kaklam nevis skujās vai mēslos, bet dārzkopības cenrāžos un prospektos, grāmatās un brošūrās, no kurām uzzina,
1) ka visvērtīgākās, vispateicīgākās un tāpēc visnepieciešamākās puķes ir tieši tās, kuru viņa dārziņā pagaidām nav;
2) ka viss, kas dārziņā atrodas, ir “diezgan vārīgs” un “viegli izsalstošs”, turklāt viņš iestādījis blakus vienā dobē “mitruma mīlošus augus” un “no mitruma sargājamus augus” un tie, ko viņš ar īpašu rūpību izstādījis vispilnīgākajā saulē, prasa “pilnīgu ēnu” – un otrādi;
3) ka pastāv trīssimt septiņdesmit un pat vēl vairāk puķu, kuras “pelna sevišķu vērību” un “kuru nedrīkst trūkt nevienā dārzā” vai kuras vismaz ir “pilnīgi jauna un apbrīnojama varietāte, kas ar savām īpašībām tālu pārsniedz visu līdz šim izaudzēto”.
Dārzkopja novembris
Vēl mazdrusciņ, tad izdarīsim savam dārziņam pēdējo pakalpojumu; lai paiet viena otra rudens salniņa, tad noklāsim visu ar zaļām skujām, pielieksim rozes, pierausīsism pie to kakliņiem zemi, uzliksim virsū smaržīgus egļu zarus – un ar labu nakti!
Taču arī jūs, kamvisā pasaulē nav nevienas pašas dobītes, varat šai rudens periodā zemoties dabas priekšā, iestādīdami puķpodiņā hiacinšu vai tulpju sīpolus, lai tie pa ziemu vai nu izsaltu vai uzziedētu.
Dārzkopja oktobris
Tā gan saka – oktobris, tā gan saka – daba lielākoties uz dusu, taču dārzkopis visu zina labāk un pateiks jums, ka oktobris ir tikpat labs mēnesis kā aprīlis. Jums jāzina, ka oktobris ir pirmais pavasara mēnesis – apakšzemes dīgļu aizmešanās un dīgšanas, slēptās pumpuru briešanas mēnesis mēnesis; pamēģiniet mazliet pakārpīt zemi, tad atradīsiet aizmetušos asnus pirksta resnumā, trauslus dzinumus un alkstošas saknes...
Dārzkopja septembris
Savā ziņā – no dārzkopja redzes viedokļa – septembris ir pateicīgs, lielisks mēnesis ne tikai tāpēc, ka tad zied zeltgalvītes, rudens asteres un Indijas krizantēmas, ne tikai smago un neticami krāšņo dāliju dēļ. Ziniet, neticīgie: septembris ir izraudzīts mēnesis visam, kas zied divreiz, tas ir otrreizējās ziedēšanas mēnesis, vīnogu nobriešanas mēnesis. Tās visas ir septembra noslēpumainās priekšrocības, pilnas dziļas jēgas. Turklāt tas ir mēnesis, kad atkal atveras zeme, tā ka atkal varam stādīt!
Dārzkopja augusts
Augusts parasti ir tas laiks, kad dārzkopis pamet savu brīnumdārzu un dodas atvaļinājumā. Tiesa cauru gadu viņš daudzinājis, ka vasaru nebrauks nekur, jot āds dārziņš ir labāks par jebkuru vasarnīcu, ka viņš dārzkopis nav tik stulbs un apdauzīts, ka kratīsies vilcienā, velns zina uz kurieni, tomēr, līdzko iestājas vasara, tā viņš nevar rimties uz vietas, it kā viņā pamodies gājputnu instinkts vai kauns no kaimiņiem, ka tie sāks viņu aprunāt. Tomēr viņš brauc ar smagu sirdi, nobažijies un noraizējies par savu dārzu, un arī tikai tad, kad sameklējis kādu paziņu vai radinieku, kam var uz laiku uzticēt savu dārziņu.
Dārzkopja jūlijs
Taču galvenās rūpes jūlijā ir dārza laistīšana un smidzināšana. Ja dārzkopis laista ar lejkannām, tad viņš skaita tās kā automobilists kilometrus.
– Uh! – viņš rekordista uzpūtībā izsaucas. – Šodien izlaistīju četrdesmit piecas lekannas!
Kaut jūs zinātu, kas tā par baudu, kad vēsais ūdens burbuļodams plūst uz pulverī pārvērtušos zemi, kad tas pievakarē laistās uz cītīgā lietutiņa pārslogotajām lapām un ziediem, kad viss atveldzētais dārzs atviegloti uzelpo kā iztvīcis ceļinieks.
Ar krāna un šļūtenes palīdzību var laistīt daudz ātrāk un plašākā mērogā: samērā īsā laika sprīdī mēs aplaistām ne vien dobes, bet arī mauru, vakariņojošo kaimiņa ģimeni, garāmgājējus uz ielas, mājas iekšieni, visus ģimenes locekļus un galvenokārt paši sevi.
Kad jūs esat slapjš līdz ādai, tad apmierināts paziņojat, ka dārzam tagad pietiek, un ejat žāvēties. Bet jūsu dārzs vēl nav paspējis izdvest “uh!”, kad jau iesūcis visus jūsu ūdenskritumus un ir atkal sauss, atkal slāpst kā iepriekš.