Dārzkopja jūlijs

Taču galvenās rūpes jūlijā ir dārza laistīšana un smidzināšana. Ja dārzkopis laista ar lejkannām, tad viņš skaita tās kā automobilists kilometrus.

– Uh! – viņš rekordista uzpūtībā izsaucas. – Šodien izlaistīju četrdesmit piecas lekannas!

Kaut jūs zinātu, kas tā par baudu, kad vēsais ūdens burbuļodams plūst uz pulverī pārvērtušos zemi, kad tas pievakarē laistās uz cītīgā lietutiņa pārslogotajām lapām un ziediem, kad viss atveldzētais dārzs atviegloti uzelpo kā iztvīcis ceļinieks.

Ar krāna un šļūtenes palīdzību var laistīt daudz ātrāk un plašākā mērogā: samērā īsā laika sprīdī mēs aplaistām ne vien dobes, bet arī mauru, vakariņojošo kaimiņa ģimeni, garāmgājējus uz ielas, mājas iekšieni, visus ģimenes locekļus un galvenokārt paši sevi. 

Kad jūs esat slapjš līdz ādai, tad apmierināts paziņojat, ka dārzam tagad pietiek, un ejat žāvēties. Bet jūsu dārzs vēl nav paspējis izdvest “uh!”, kad jau iesūcis visus jūsu ūdenskritumus un ir atkal sauss, atkal slāpst kā iepriekš.