Dārza darbi. Maijs

Lai augus spēcinātu, tos laista ar nezāļu vircu, augu uzlējumiem, novārījumiem. Augsnē iestrādā trihoderminu vai Biomikss preperātus. Tagad ir pieejami īpaši katrai no krāšņumaugu grupām – rozēm, rododendriem, lilijām, skuju kokaugiem, ziemcietēm u.c. izstrādāti maisījumi.

Sadala un pārstāda rudenī ziedošās ziemcietes. Īsmūža ziemcietes, tādas kā brūnactiņas, anafāles dala un pārstāda ik pēc 3 – 4 gadiem, ziemasteres, flokšus un citas vidēji ilgmūžīgās ziemcietes – pēc 5 – 10 gadiem, savukārt, ļoti ilgmūžīgās ziemcietes – astilbes, anemones, dienziedes, hostas pārstāda pēc 15 gadiem vai arī tad, kad ir acīmredzams, ka auga cers ir zudējis savu dekorativitāti, pieaudzis ar daudzgadīgajām nezālēm vai arī vienkārši tad, kad tiek atjaunoti apstādījumi.

Sēj uzreiz dobēs sējamās vasaras puķes – klinģerītes, kosmejas, kreses, magones, matiolas, nigellas, rezēdas, rudzupuķes, saulespuķes u.c.. Sēj divgadīgās un daudzgadīgās puķes jaunajiem stādiem. 

Maija otrajā pusē – pēc salnām dārzā izstāda vasaras puķu stādus.  Pirms stādīšanas stādus norūda – siltās dienās siltumnīcās vai uz palodzēm audzētos iznesot stādus laukā. No sākuma tos atstāj ārā uz pāris stundām no saules un vēja aizsargātā vietā, bet ar laiku pakāpeniski palielina ārā pavadāmo laiku un pieradina pie tiešas saules,  vēja, vēsuma vakara stundās.

Sāk pļaut zālienu. Pirmo pļaušanu veic, kad zāliens sasniedzis 8 – 12 cm augstumu. Pļaušanas augstumu noregulē tā, lai nogrieztu ne vairāk kā ⅓ daļu no lapu garuma.

Ja pavasaris nav parāk agrs, tad maija sākumā, kamēr vēl nav saplaukušas lapas, stāda augļu koku un ogu krūmu kailsakņu stādus. Podos jeb konteineros audzētos stādus var stādīt visu maiju. Augļu koku stādus, kas potēti uz sēklaudžu potcelmiem, stāda, lai potējuma vieta būtu gandrīz ar augsnes virskārtu. Augļu kokus, kas potēti uz augumu samazinošiem potcelmiem stāda, lai potējuma vieta atrastos 5 – 10 cm virs augsnes vai mulčas kārtas.

Ja tas nav izdarīts aprīli, slimību profilaksei miglo augļu kokus ar 0,5 – 1,0% bordo šķīdumu. Ja iepriekšējā gadā augļu dārzu nopietni skārusi kāda saslimšana vai bijis pārāk daudz kaitēkļu, veic augļu dārza profilaktisko miglošanu ar atbilstošu fungicidu (slimību ierosinošo sēņu iznicinošu līdzekli) vai insekticīdu (kukaiņus iznīcinošs preperāts). Šos līdzekļus lieto vai nu pirms lapu saplaukšanas maija sākumā vai pēc augļu koku noziedēšanas maija beigās, izņemot preperātus bumbieru – kadiķu rūsas ierobežošanai – tos izsmidzina bumbieru ziedēšanas laikā.

Zemenes atbrīvo no sausajām, bojātajām vecajām lapām, mēslo stādījumus. Stāda jaunos zemeņu stādus. Pirms stādīšanas augsnē iestrādā bioloģiskos augu aizsardzības līdzekļus. Agrākas ražas iegūšanai zemenes piesedz ar agroplēvi. Līdzko sāk parādīties ziedpumpuri profilaksei pret smecernieku zemenes un avenes apstrādā ar 2% Fitoekola šķīdumu vai apputina stādījumus ar svaigu skuju pulveri.

Sargā augļu dārzu no pavasara salnām. Pavasarī augļu kokus apdraud radiācijas jeb izstarošanās salnas, kas veidojas skaidrās, aukstās naktīs izstarojoties zemes siltumam, un advekcijas salnas, kas rodas ieplūstot aukstām gaisa masām. Izstarošanās salnas vairāk apdraud zemos augus – zemenes, ogu krūmus, augstās gaisa masas – augļu kokus. Dažkārt kombinējas abi salnu veidi. Zemos augus no salnām pasargā ar agrotīklu. Plānu agrotīklu klāj vairākas kārtās. Augļu darzu var aizsargāt kurinot ugunskurus, kurā dedzina lēni degošus materiālus, kas stipri dūmo – skaidas, salmus. Var izmantot dūmu sveces. Ja ir jaudīga laistīšanas sistēma – var izmantot laistīšanu. Ja visu nakti augus laista, tiek uzturēta temperatūra ap 0° C. Šī metode var nebūt efektīva, ja salnas pieturas vairākas naktis pēc kārtas. 

Mēneša sākumā, ja tas vēl nav izdarīts sagatavo dobes dārzeņu sēšanai un stādīšanai. Vēlams dobes sagatavot jau savalaicīgi, lai augsne paspēj nosēsties un neitralizēties kaļķojamais materiāls. 

Kad vairs salnas nedraud, sēj dārzā gurķus, izstāda gurķu, kabaču, kirbju, tomātu stādus.