Dārza darbi. Marts

Vasarzaļajiem lapu kokiem izgriež nokaltušos, bojātos un aizlūzušos zarus. Kokiem un krūmiem veido vainagus izgriežot vājos, pārāk cieši saaugušos dzinumus, šķērseniski augošos zarus. Apgriešanu veic, kad gaisa temperatūra vairs nenokāpj zem - 5° C. 

Ja temperatūra stabili turas ap nulli, apgriež arī vasaras otrajā pusē ziedošos vasarzaļos krūmus – klinšrozītes, Japānas spirejas, hortenzijas. Veic atjaunošo apgriešanu augiem ar krāsainiem dzinumiem un raibu, daudzkrāsainu lapojumu – grimoņiem,  Japānas segliņiem, plūškokiem. Apgriešana ne tikai uztur dekoratīvos krūmus labā stāvoklī ilgāku laiku, bet arī palīdz uzturēt vainaga formu, stimulē jauno dzinumu veidošanos, veicina ziedēšanu. Kopti un veidoti krūmi rada harmoniskākas, sakārtotākas vides iespaidu. 

Iestājoties siltākam laikam daļu augu atbrīvo no pieseguma, daļu – gluži otrādi piesedz. No pieseguma pakāpeniski atbrīvo ziemcietes un rozes. Piesegumu noņem marta beigās pakāpeniski –  vairāku dienu garumā. Vislabāk to sākt dienā, kad laiks ir apmācies. Noliektos rožu dzinumus atbrīvo, un kad tie ir ieņēmuši vertikālu stāvokli, tos atkal uz dažām dienām piesedz ar vieglu aizsargmateriālu. Jo pieseguma noņemšanas process ir pakāpeniskāks, jo labāk augs piemērojas jaunajiem apstākļiem. Un vienmēr vajag atcerēties, ka pie mums līdz pat maija beigām ir sagaidāmi lielāki vai mazāki aukstumu viļņi. 

Savukārt pret saules apdegumiem jūtīgos skuju kokus, rododendrus, mūžzaļos kokus un krūmus piesedz vai noēno. Pavasarī pa dienu gaiss stauji iesilst, taču naktīs gaisa tempratūra joprojām ir zema. Augu lapas un skujas, kas vērstas pret sauli, pa dienu sasilst, šūnas atmostas, bet naktīs, strauji atdziestot, šūnas aiziet bojā un atmirst. Tāpēc skujas un lapas nobrūnē. Lai tas nenotiktu, augus no spēcīgās pavasara saules ietekmes paslēpj ar piesegumu. 

Ja sniegs ir nokusis un zeme atlaidusies pārbauda ziemzaļo un mūžzaļo augu stāvokli. Ja gaisa temperatūra ir plusos, bet mūžzaļo rododendru lapas nav atritinājušās, augus 1 – 2 nedēļas vairākas reizes dienā rasina līdz lapas atgūst normālu izskatu.

Tuvojoties pavasarim, izstaigā augļu dārzu. Apseko augļu kokus, izgriež sala un saules bojātās vietas. Apkopj dzīvnieku – zaķu, stirnu, peļu radītos bojājumus. Brūces apstrādā ar lerānu un ieziež ar potvasku. Bojājumi, lai pasargātu augus no inficēšanās, jāapstrādā līdz brīdim, kamēr vēl gaiss nav iesilis līdz 10° C. 

Pārbauda upeņu un jāņogu krūmus. Ja uz zariem ir atsevišķi apaļi, stipri uzbrieduši pumpuri, apmēram zirņa lielumā, iespējams, tie ir inficēti ar upeņu pumpuru ērci. Inficētie pumpuri jānolasa. Ja uz dzinuma tādu ir daudz, izgriež visu dzinumu. 

Kad sniegs nokusis, zeme apžuvusi apkopj augļu koku un krūmu apdobes. Vecās lapas aizvāc, sasmalcina vai iestrādā augsnē, uzirdina, mulčē apdobes, augļu kokus mēslo ar organisko vai minerālo mēslojumu. 

Apkurināmās siltumnīcās sēj pavasara dārzeņus, lapu salātus, redīsus. Dēstiem sēj dārzeņus –  papriku, tomātus, baklažānus, sparģeļus, kāpostus, gurķus, garšaugus – gurķus, baziliku, pētersīļus. 

Sāk piķēt sadīgušās puķes ar garu veģetācijas periodu un sēj samtenes, puķuzirņus, asteres, lauvmutītes lobēlijas, salvijasm petūnijas, rudbekijasm krustaines, celozijas un citas vasaras puķes.

Marts ir īstais laiks, lai ar spraudeņiem pavairotu  fuksijas, pelargonijas un krizantēmas. Pavairošanai potē augļu kokus, dekoratīvos kokus un krūmus, rozes. 

Neapkurināmās siltumnīcas gatavo jaunai sezonai – salabo logus, nomaina pa ziemu bojātos stiklus, plēvi, mazgā, tīra un dezinficē siltumnīcu, nomaina vai uzlabo siltumnīcas augsni. Ja siltumnīca jau sagatavota, tajā sēj agros pavasara dārzeņus – lapu salātus, redīsus, spinātus. 

Parasti tie, kuriem nav siltumnīcas, savus zaļos īkšķīšus trennē uz palodzēm audzējot dārzeņu un puķu stādus. Ja stādi nav nepieciešami, var iesēt pa kādai garšaugu sēkliņai podā. Var ēšanai diedzēt kressalātu, sinepju, redīsu, lēcu sēklas, iestādīt saasnojušos sīpolus, steidzināt pirmajiem zaļumiem bietes, selerijas un pētersīļus.

Martā veicama arī istabas augu revīzija. Izmet bojā gājušos augus, kas vairs neizrāda nekādas dzīvības pazīmes, pārstāda nīkuļojošos, bagātina un mēslo augsni pārējiem. Novāc un iznīcina visas bojātās augu daļas. Izstīdzējušos un pāraugušos augus apgriež. 

Pārbauda vasaras sīpolpuķes un gumpuķes. Atbrīvojas no bojātajiem. Modina kamolbegonijas. Kad parādās asni, tās iestāda svaigā substrātā, novieto siltā vietā un laista.

Sakopj pagalmu, sagrābj vecās lapas. Novērš mājdzīvnieku nedarbu sekas pagalmā. Ja zeme atlaidusies, pārrok komposta kaudzi. Sakopj un aizvāc visu, kas lieks, bojāts un nederīgs.