Darbi dārzā. Janvāris.

Lai arī kādi būtu laika apstākļi, no ierastās dārza apgaitas janvārī atteikties nevajadzētu. Pirmkārt, tas lieti noder rīta rosmes vietā, un, otrkārt, laicīgi pamanītus nelabvēlīgo laika apstākļu postījumus var novērst vai vismaz ierobežot līdz minimumam.  Ja snieg sniegs, vajadzētu savlaicīgi parūpēties, lai tā nav par daudz,  bet, ja sniega nav, tad parūpēties par augu pasargāšanu no sala ar papildus piesegumu.

---

Puteņa laikā sniegs sakrājas blīvākos koku un krūmu vainagos, sniegot slapjam sniegam, tas saķeras skujās, bet bieza un smaga sniega kārta deformē augus. Tā var bojāt, aizlauzt un pat nolauzt zarus, sabojājot augu dekorativitāti uz ilgu laiku. Tāpēc ziemā neļauj veidoties biezai sniega kārtai uz kokiem un krūmiem, tos regulāri nopurinot. Nopurina ne tikai atsevisķi augošus kokus un krūmus, arī dzīvžogiem viegla sapurināšana nenāks par ļaunu.

Ziemā nav labāka pieseguma kā aptuveni 20 cm bieza irdena sniega kārta, ja tā ir uzkritusi uz sasalušas zemes virskārtas. Zem tās saglabājas nemainīga  temperatūra, un tas nodrošina daudziem augiem ideālus ziemošanas apstākļus. Tāpēc, ja sniega nav daudz, to no celiņiem un taciņām var uzbērt uz puķu dobēm, kur ziemo tulpes, narcises, mazāk ziemcietīgās graudzāles, rozes, kā arī citas sala neizturīgākas puķes. Tikai sniegam ir jābūt tīram, bez sāls un grants, ko izmanto celiņu kaisīšanai.  Ja sniega nav rozes, ziemcietes, graudzāles, akmensdārza augus piesedz ar skujām, bet tulpes un citas pavasara sīpolpuķes mulčē ar kūdru, mizu mulču. 

Janvārī, kaut arī saule jau pagriezusies uz pavasara pusi, ziemas sals parasti tikai pieņemas spēkā. Mēneša otrajā pusē, skaidrajās un saulainajās dienās augu virszemes daļas sasilst, bet vakaros un naktīs, kad gaisa temperatūra noslīd zem nulles, strauji atdziest. Krasās temperatūras svārstības rada nelabvēlīgus apstākļus augiem, un tos apdraud fizioloģiskais sausums, saules apdegumi un mizas plaisāšana. Visvairāk apdraudētas ir egles, baltegles, atsevišķas tūju šķirnes, pacipreses, mūžzaļie rododendri, īves, bukši, mahonijas, efejas, Fortina segliņi un citi augi ar ziemzaļām un mūžzaļām lapām. Pasargāt augus no pārlieku straujas mitruma iztvaikošanas un saules apdegumiem var ziemas otrajā pusē tos piesedzot vai noēnojot.

Ziemā augļu dārza kociņus visvairāk apdraud sals un grauzēji, tāpēc reizi pa reizei būtu vērts augļu dārzu izstaigāt un pārbaudīt vai nav radušies kādi dzīvnieku vai laika apstākļu nodarīti postījumi.  

Ja ir iestājies sals, ap jauno augļu koku, ogulāju saknēm pierauš sniegu, lai pasargātu saknes no sala bojājumiem. Sniegu augļu koku stumbru tuvumā būtu vēlams pieblietēt, lai sīkie grauzēji, kas patvērušies zem irdena sniega segas, neapgrauž koku mizu. 

Aizsardzībai pret grauzējiem, jauno augļu koku stumbrus, var aptīt ar egļu skujām. Tās ne tikai pasargās no grauzējiem, bet arī aizsargās stumbrus no laika apstākļu kaitīgās ietekmes. Vecākiem augļu kokiem atjauno rudenī uzklātā kaļķojuma kārtu, bet ja līdz šim tas nav bijis izdarīts nokaļķo augļu koku stumbrus.

Kaļķo visus augļu kokus, īpaši varīgākos – aprikozes, saldos ķiršus, plūmes. Var nekaļķot augļu kokus uz maza auguma potcelmiem, ja vien tie stādīti un veidoti tā, lai koki viens otru noēnotu, un tos, kurus no saules dienvidrietumu pusē sargā balsts. Kaļķošanu veic dienā, kad nav pārāk liels sals,  vēlams ne vairāk kā – 5° C. Kaļķojot janvarī, kaļķojamam materiālam pievieno saistvielu, piemēram, galdnieku līmi, 1l uz 10l kaļķojamā šķidruma vai arī kūtsmēslus, ja tādi ir pieejami. 

Tāpat kā košumkrūmus arī augļu kokus nepieciešams atbrīvot no pārāk biezas sniega kārtas. Ja sniegs augļu koku un krūmu vainagos sakrājies par daudz, kokus nopurina.

Ja sals vai grauzēji ir apskādējuši kociņus, bojājumu vietu apziež ar potziedi. Ja vēlas pasargāt stumbrus no vēžu un iedegu ierosinātāju bojājumiem, pirms uzklāj potvasku, brūces apstrādā ar lerānu. Mizas plaisājumiem, grauzēju radītām brūcēm, atlekušai mizai nedrīkst ļaut iežūt, pretējā gadījumā šādi bojājumi būs neatgriezeniski.

Janvārī dārzniekam visvairāk darba ir tieši telpās. Vispirms jau jāparūpējas par telaugiem. Tad rūpīgi jāapdomā par jaunajā sezonā veicamajiem darbiem, kas sējams, kas stādāms, kas no jauna ierīkojams un kas pārveidojams. Un kad viss pārdomāts, var ķerties klāt arī pie pirmajiem sējas darbiem.

Lai arī dienas paliek garākas, daudziem telpaugiem gaismas daudzums joprojām ir nepietiekams, tāpēc tiem ir arī samazināta vajadzība pēc siltuma, mēslojuma un ūdens. Var teikt, ka arī tiem janvārī vēl turpinās miera periods, kas pārlaižams vēsās telpās ar minimālu mitruma režīmu. Ja telpaugi ziemo istabā, tad lūkojas, lai augiem būtu pietiekams mitrums, ja nepieiešams, mitrina sauso istabas gaisu, ierīko papildus apgaismojumu.

Atsevišķiem telpaugiem janvāris ir ziedēšanas laiks. Tos ne tikai laista, bet arī mēslo tāpat kā vasarā ziedošos augus. Janvārī ziedēšanu turpina Zemassvētku kaktuss, zied falenopši, cimbīdijas, alpu vijolītes, uz ziedēšanu gatavojas hiperastri jeb amariļļi. Tiem, kas var nodrošināt vēsu telpu (ap + 15° - 18°C) un atbilstošu gaisa mitrumu, zied acālijas.

Janvāris ir ītais brīdis, kad apdomāt šajā pavasarī un vasarā veicamos dārza darbus. Lai neiekristu pavasara trakuma lamatās, vislabāk jau iepriekš apdomāt kādu vēlaties vasarā redzēt savu dārzu. Nav jābūt daiļdārzniekam un nav vajadzīgas arī īpašas iemaņas, lai shematiski uzskicētu vēlamās krāšņumaugu dobes, sakņu un augļu dārza plānojumu. Tad var arī apzināt, kas būs nepieciešams – sēklas, stādi, dārza piederumi, kur un kā tos iegādāties, ko pirkt un ko audzēt pašam. Uzrakstīts iegādājamo augu stādu saraksts, ļaus izvairīties no neapdomātiem tēriņiem pavasarī.

Janvārī brīvākos brīžos ieplāno braucienus uz sēklu veikaliem, lai izvēlētos sēklas jaunai sezonai. Janvāra vidū var sēt puķes ar garu veģetācijas periodu kamolbegonijas, leduspuķītes. Sēklas sēj iredenā substrātā un neapber ar augsni. Substrātu pārklāj ar plēvi vai stiklu, un augsnes virskārtu regulāri rasina, lai neiekalst. Kad sēklas sadīgušas, dēstiem nodrošina +18...+20 °C temperatūru un papildapgaismojumu 14 stundas dienā.

Uz palodzes sākt diedzēt sīpolus lociņiem, steidzināt seleriju, biešu, pētersīļu lapiņas. Vāzēs uzziedināšanai liek forsītīju, ķiršu, ceriņu zarus. 

Pagrabā un glabātuvēs pārbauda dārzeņu un sakņu krājumus, apskata kā glabājas vasaras sīpolpuķes un dāliju gumi.

Vakaros, kad darbi apdarīti, var pašķirstīt iepriekšējā gada dārzā žurnālus, grāmatas, palasīt internetā atrodamos rakstus par dārza iekārtošanu, pasmelties idejas un iedvesmu attēlos un vaļējām acīm pasapņot par dārzu pavasarī.